“Kad studijā, ielasot “Dzīves svinēšanu”, nonācu pie Eleonoras vāķēšanai, pēkšņi izdzirdēju savu balsi, kas izdzied psalmus. Tas kaut kā bija noticis pats no sevis. Un valoda man likās mana tuviniece. Un īstenībā tā nemaz nebija lasīšana, tā bija dzīves svinēšana”
Nora Ikstena